LU konference
Latvijas sociālās atmiņas monitoringa ziņojuma 2025 pamatu veido reprezentatīvas sabiedriskās domas aptauja, kurā tika noskaidroti iedzīvotāju priekšstati par dažādiem ar Latvijas vēsturi saistītiem jautājumiem. Iepriekšējo monitoringa ziņojumu M. Kaprāns un A. Saulītis publicēja 2017. gadā – īsi pirms Latvijas simtgades svinībām. Kopš tā laika Latvijas atceres telpa ir pieredzējusi ārkārtīgi straujas pārmaiņas – nojaukti padomju režīmu cildinoši objekti, pārdēvētas ielas un ieviestas jaunas atceres dienas. Tas viss ir noticis uz Covid-19 pandēmijas un Krievija pilna mēroga iebrukuma Ukrainā fona. Vai un kā šis trauksmes un nedrošības apzīmogotais laiks ir izmainījis Latvijas sociālo atmiņu? Uz šo jautājumu atbild analītiskā ziņojuma “Sociālās atmiņas monitorings 2025” autori.
Aptauja tika veikta Valsts pētījumu programmas atbalstītā projekta “Sabiedrības saliedētības vektori: no saliedētības ap valstsnāciju (2012-2018) uz saliedēto pilsonisko kopienu valsts, sabiedrības un indivīdu drošības labā (2024-2025)” (VPP-KM-SPASA-2023/1-0002) vajadzībām, aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus.